“Terapiju uzsāku tieši pirms gada. Domājot, kā terapija ir ietekmējusi manu dzīvi, varu secināt, ka, ⁠daudz apzinātāk pievēršos savām emocijām un sajūtām, gan cenšoties saprast, kādu tieši emociju jūtu, gan arī piefiksējot, kur un kā to sajūtu ķermenī, kļūstu apzinātāka par ikdienas situācijām, vairāk ļaujos prieka brīžiem, ⁠ir mazinājusies vainas sajūta, spēju labāk savaldīt/kontrolēt dusmas un cenšos saprast to cēloni, ⁠jūtos uzklausīta un sadzirdēta (terapijā), ⁠jūtos atbalstīta (terapijā), ⁠esmu sākusi sevi novērtēt, ⁠esmu sākusi ļaut sev vienkārši būt un pieņemt, ka ar to ir gana, esmu sākusi skaidri komunicēt savas emocijas ar partneri, ⁠strīdā ar partneri sāku censties saprast strīda iemeslu, mazāk ļaujoties mirkļa emocijām, ⁠esmu sākusi skaidrāk apzināties savas vajadzības un piepildīt tās, esmu sākusi skaidrāk apzināties savas robežas un pastāvēt uz tām, laižot vaļā vainas sajūtu par to, apzinoties un pastāvot uz savām vajadzībām un robežām, nonācu punktā, kur partneris sāka manī ieklausīties un piekrita uzsākt pāru terapiju, patīk/palīdz, ka terapijā ir iespēja paskatīties uz situāciju no malas, labāk saredzēt sevi vai situāciju.” (L.)